Nauda aizsien mums acis


Par katru nopelnīto santīmu Es esmu pelnījis latu

Mēs esam savtīgi un nesam ļaudīm
Piemēram, to, ka izjuks tā kā kebabs laulība
Bez naudas kaudzes un bez sestā “Audi”
Dokumentu mapēs līdzjūtības nekad nav līdzi
Asi kā Gaudi ēkas pret nelgu skaudību
Naudaskāre pārņem mūs tā kā ķeltus Klaudijs
Mums vajag naudu – pielūdzam šo seno augstību
Saki to, ko vēlies, bet ikvienā no mums Fausts mīt
Sētniekā, valstsvīrā, pētniekā, bandītā
Tieksme pēc papīra, tieksme pēc santīma. Santīms pie santīma
Tas piemīt visiem, nav nevienas izredzētas rases
Nauda dzenā mūs pa līkločiem kā Vintenbergas trase
Mēs mainām brīvību pret siltu komfortu
Nezinot Rīgu, sapņojam tikt uz Londonu
Sāpinām citus – episki – priekam
Jā, viegli būt grēcīgam, ja Tu netici Dievam

Skrienot…

Pakaļ naudai, pakaļ naudai
Visi šķēršļi skrējienā lūst
Pakaļ naudai, pakaļ naudai
Zaudēs tas, kas pēdējais būs
Pakaļ naudai, pakaļ naudai

Dzīve esot ielene, mauka
Ar sievietēm nekaujas – tāpēc Es tai piešuvu pautus
Izmetu ringā, sasitu un par to ieguvu balvu
Ar uzrakstu: “Tu sasiti pats savu dzīvi. Apsveicu, dauni!”
Mērķus, pat tos, kas ir tālu no naudas
Nav iespējams sasniegt, ja tās galīgi nav
Bet lietas, ko nespēju dabūt, – tas ir mans labākais dopings
Pietiek sapņot un čīkstēt. Vienkārši atnāc un notici
Par spīti tam, ka viss līdz kaklam kā krekls
Par spīti laikmetam, jo laiks ir akls un vecs
Par spīti sāpēm, redzot paziņas atkal uz adatām
Šeit bagāto idilles vītas no nabagu asarām
Latvijā notika karš, bet neviens nemanīja
To slēpa iepotēta optimisma terapija
Satiekot Dievu, man uz ādas būs kreveles
Un Es teikšu: “Dzīves laikā rāpos ārā no Elles Es”

Pakaļ naudai, pakaļ naudai
Visi šķēršļi skrējienā lūst
Pakaļ naudai, pakaļ naudai
Zaudēs tas, kas pēdējais būs
Pakaļ naudai, pakaļ naudai

21. gadsimta skrējiens, cilvēk. Tas ir Tavs skrējiens. Skrienot sevi nepazaudē

Mēs visi piedalāmies

♫ Dziesma no albuma “Apziņas plūsma”, 2011.

☰ Ierakstīts Rīgā, PKI studijā, 2011.