I
Es negribu dzert ar jums, nē,
negribu laist jūs tuvu, nē.
Negribu dzert ar jums, nē,
vienam tik labi būt, bet
pēdējie bohēmas akordi izskan bez manis, un tas man ir zināms.
Pacani jūt, ka man viss ir līdz kaklam, bet zina, ka es iešu dziļāk,
un zina, ka mani var savaldzināt ar to visu, kas pavairo kapacitāti,
jo iespaidu nevar gūt patapināti. Mans atteikums nu būtu banalitāte.
Džins ar toniku. –
Es nedzeru, ne ne, man tā ir disharmonija,
bet šoti ātri kā instastoriji,
un pacani kļūst skaļāki par filharmoniju.
Urbānie vandāļi apglezno sienas kā freskas.
Mēs kustamies taksī un ievelkam ķekšus tā, it kā mēs pildītu testu
no bāra uz bāru; nodzertās acis ir puvuši ķirši.
Pacani dzer, pacaniem sāp, it kā tiem iedzeltu irši.
Ja jūti sāpīti, tad ielej tiem un nejautā.
Es arī gribu aizmirst visu, jā, bet ne jau tā.
Mani pacani ir pudeles taipusē –
hz, vai viņi tur noslīkt grib vai tusēt.
Mani pacani man saka, ka man jāņem.
Mani pacani man saka, ka man jāņem.
Mani pacani man saka, ka man jāņem.
Mani pacani man saka, ka man jāņem.
II
Pacani saka, ka jāņem.
Pacani saka, ka jāņem.
Pacani saka, ka jāņem.
Mani pacani saka, ka jāņem.
Pacani saka, ka jāņem.
Pacani saka, ka jāņem.
Pacani saka, ka jāņem.
Mani pacani saka, ka jāņem.
Lai iepazītu cilvēku, ar viņu vajag iedzert;
un savējos es pazīstu – mūs vieno labas lietas.
Te svešais nesaprot ne zilbes, nē, no mūsu filmas.
Es neskatos uz tavu čiku, es tur biju pirmais.
Un es iziešu no šīm lamatām – skaidrs,
bet tas diez vai ko maina.
Pacani saka, ka jāņem.
Pacani saka, ka jāņem.
Pacani saka, ka jāņem.
Mani pacani saka, ka jāņem.
Pacani saka, ka jāņem.
Pacani saka, ka jāņem.
Pacani saka, ka jāņem.
Mani pacani saka, ka jāņem.
♫ Dziesma no albuma “Lavīna”, 2019.
☰ Ierakstīts Rīgā, PKI studijā, 2018–2019.