I:I
Nāve nešķiro, kas esi,
brauc ar tramvaju vai mersi,
simts tev gadu ir vai desmit,
zeme, debesis vai pekle.
Nāve nešķiro, kas esi:
kādam laime, kādam besis,
kādam gļēvums, kādam degsme.
Nāve nešķiro, kas esi.
I:II
Lai gaiss ir mans liecinieks!
Darīt muļķības? – Nudien tas ir tik ļoti viegli!
Gāzi grīdā, nebremzēsi tak dēļ soda viena,
ni ni ni ni ni, – būt pirmajam ir goda lieta!
Jā, būt pirmajam ir talants;
sēžu aizmugurē, un pa apli mans blants
iet, līdz visa mašīna ir dūmos kā karalauks.
Pie Dieva gari galdi, un uz tiem ir svaru kausi.
Izkāpju Teikā, virs manis ir gaisma, un viss.
Piecpadsmit gados ir pusmūža krīze, kad redzi, cik trausls ir mirklis.
II
Vienreiz atgadās,
bet divreiz sagadās,
trešā reize – likums.
Atā atā atā atā atā atā!
Vienreiz atgadās,
bet divreiz sagadās,
trešā reize – likums.
Atā atā atā atā atā atā!
III:I
Sveiks, manu eņģelīt!
Tu mani arī redzi?
Pasaki vārdiņu kā Endzelīns.
Pasaki: “Jā,” it kā tu mani preci.
Man vienam neiziet no tumsas –
kā Viktors Cojs vai Kims Kiduks
es kumeliņā veļu stundā
jāju pa lauku, un tas ir tik tukšs.
III:II
Skaļi vārdi – tikai lamatas;
redzu tavu pošu pasi, redzu, kas ir kas;
nekrologu sadaļa – mūsdienu ziņu lente;
samaksāju štukas valstij – mani divi centi;
samaksāju mirkļus, jo bez tiem viss būs zudis,
– tās ir tikai pupu mizas tā kā krūšturis.
Arī tu, Brut, arī tu, brāl, jā?
Trešās reizes nebūs – tad tā ir nāve.
IV
–
V
Vienreiz atgadās,
bet divreiz sagadās,
trešā reize – likums.
Atā atā atā atā atā atā!
Vienreiz atgadās,
bet divreiz sagadās,
trešā reize – likums.
Atā atā atā atā atā atā!
♫ Dziesma no albuma “Jā”, 2022.
☰ Ierakstīts Rīgā, msonic Baltic studijā, 2021.