Sulainis raud: „Saimniek, viņi pielika man stroķi pie galvas,
teica, ka izejas nav. Tiem bija bildes ar brāli,
tiem bija mātes adrese. Teica, ka zina, kad māsa
ved savas atvases uz skolu, un nosauca vārdus.
Nedēļas laikā, laikam ne ilgāk;
ja „nē” – ar svaru un virvi mani jau gaida uz tilta,
un mana ģimene nākošā, es domāju, būs.
Nedēļas laikā, viņi vēlas, lai es novācu Jūs.
Un man ir duncis aiz muguras,
iemeslu ducis, lai duru. Man laikam pazudis prāts,
bet es esmu Jums uzticams, Saimniek.
Uzticu Jums mūsu dzīvības. Un laiks iet.”
Vienmēr var izvēlēties, ar ko tu esi,
kas tu esi, kur un par ko tu esi.
Vienmēr, pat vislielākajā dilemmā,
Cilvēk, Tu esi tas, kas izvēlas.
Ja vien tas nav akluma stāvoklis,
Likteņa sūtīts, jo tad nelīdz pārdomas.
Kas Tu esi – cilvēks vai uts?
Brīvā griba vai poga uz aklās sistēmas pults?
Vienmēr var izvēlēties, ar ko tu esi,
kas tu esi, kur un par ko tu esi.
Vienmēr, pat vislielākajā dilemmā,
Cilvēk, Tu esi tas, kas izvēlas.
Ja vien tas nav akluma stāvoklis,
Likteņa sūtīts, jo tad nelīdz pārdomas.
Kas Tu esi – cilvēks vai uts?
Brīvā griba vai poga uz aklās sistēmas pults?
Saimnieks Sulaini uzklausīja mēmi kā mīms.
Pazinis pazemību Saimnieks sēdēja līksms.
Izvēles smagums, jo rit spēle uz dzīvi,
bet sejas izteiksme vēsa kā plēve uz līķa.
„Heh… jā, pareizi gan
Tu darīji, ka visu pateici man.
Pateicos, kalp! Darīsim tā – Tu nosauksi vārdus.
Kas viņi bija? Cik daudz?” Saimnieks jautāja Sulainim, acīs paslēpis šaubas.
Sulainis slaucīja asaras piedurknē
un izstāstīja lēni un ieturēti.
„Es visu nokārtošu. Neraudi, noslauki puņķus,”
teica Saimnieks, turot aiz muguras dunci.
Vienmēr var izvēlēties, ar ko tu esi,
kas tu esi, kur un par ko tu esi.
Vienmēr, pat vislielākajā dilemmā,
Cilvēk, Tu esi tas, kas izvēlas.
Ja vien tas nav akluma stāvoklis,
Likteņa sūtīts, jo tad nelīdz pārdomas.
Kas Tu esi – cilvēks vai uts?
Brīvā griba vai poga uz aklās sistēmas pults?
Uzticēšanās ir interesanta.
Un kam Tu ik dienu dziedi ditirambus?
Cik labi pazīsti Saimnieku, kam kalpo?
Uzticēšanās ir interesanta.
Un kam Tu ik dienu dziedi ditirambus?
Cik labi pazīsti Saimnieku, kam kalpo?
♫ Dziesma no albuma “Siltums”, 2013.
☰ Ierakstīts Rīgā, PKI studijā, 2012–2013.