Pēdējā


Lād man ļaudis, bur man ļaudis,
nevar mani izpostīt,
Dieviņš taisa zelta sētu
apkārt manu augumiņu.

Lād man ļaudis, bur man ļaudis,
nevar mani izpostīt,
Dieviņš taisa zelta sētu
apkārt manu augumiņu.

Liels stress –
tik daudz cilvēku manī, bet tikai viens Es.
Pēdējo reizi
jautāju jums un klausos, ko Es sev teikšu.
Kāpēc Tu ārdi un plosi
pasauli šo, ja tas nes nāvi un postu?
Cilvēks ar prātu un drosmi
parāda spēku. Dzīvnieks dara pēc noskaņas.
Vai kod, lai kļūtu par blakti?
Sarežģī dzīvi sev, lai būtu, ko rakstīt?
No sevis mūkot pa apli,
paliks vien nožēla un kļūdas uz papīra.
Saki, kam domātas uzslavas,
ja vienmēr kāds zaudē, kad Tu gūsti uzvaras?
Es esmu vienās domās ar klusumu.
Vari meklēt mani rokā kā pulsu.

Lād man ļaudis, bur man ļaudis,
nevar mani izpostīt,
Dieviņš taisa zelta sētu
apkārt manu augumiņu.

Lād man ļaudis, bur man ļaudis,
nevar mani izpostīt,
Dieviņš taisa zelta sētu
apkārt manu augumiņu.

Aizver acis. Vai dzirdi, kā pukst Tava sirds?
Tu klausies, un Viņa to dzird.
Dzīve ir mirklis –
tā bija un būs. Domas ir siltas.
Vai Tevi apturēsim mēs,
kad viens kārdinājums būs simt argumentu vērts?
Morāle sekos Tev vienmēr un visur.
Brīvību iežogos piemērs un likums.
Tikums būs vienīgais elements
laimīgai dzīvei. Vai arī labāk ir neredzēt?
Vai labāk klusēt un stenēt,
sakrustot pirkstus, pukstēt un drebēt?
Tu nekad nebūsi prom.
Izbaudi mirkli – Tu esi radījis to.
Var visu dzīvi dzīvot, var visu dzīvi mirt.
Izvēlas apskaidrots prāts un mīloša sirds.

♫ Dziesma no albuma “Siltums”, 2013.

☰ Ierakstīts Rīgā, Dynamic Records un PKI studijā, 2012.