Vecāku aizmirsts bērns


Es redzu vecāku aizmirstu bērnu.
Viņš ir salijis, un pilsētas drēgnums
viņa pirkstiņus ir savilcis dūrē.
Viņš stāv uz Avotu un Matīsa stūra.

Pilsēta šovakar smaržo pēc svešuma,
neonu gaismās izgaismots preču nams,
cilvēku ēnas uz betona zemes,
neviens to neredz, bet peļķēs neatspīd debess.

Viņš fiksē esības šausmas.
Pārvarot šaubas, siltums saspiedies plaukstās.
Viņš ir aizmirsts, pamests un atstāts,
un iepazīst pilsētas sastāvu.

Es stāvu ielas pretējā pusē,
nevaru uzspēt viņu uzrunāt, bet tā būtu pusbēda –
viņā redzu sevi bez Tevis.
Viņā redzu sevi bez Tevis.

♫ Dziesma no albuma “Pieturas un citi punkti”, 2014.

☰ Ierakstīts Rīgā, PKI studijā, 2014.