I
– Mums noteikti sanāks…
– Pazust!
– Bet nezinu, kā.
II
Visas glāzītes ir izdzertas un stāv rindā;
nto stundu esam nosituši kā Bigbens;
pāris metru, un mēs finišēsim kā sprintā;
šodien nesazvanīt mūs, un bārs ir bez indeksa.
Bet rīt mēs izdarīsim visu:
vairs ne izniekotas dienas, pat ne ciparnīcas tikšķa…
planēta nodeg tā kā Noterdama;
nekādu rasistisku mudaku, kā Donalds Tramps;
nekādu sistēmu, ko baro bads;
nekādu slāņu, kas ir biezi tā kā baobabs;
nekādu nogulētu rītu;
nekādu čekistu; nekādu korumpētu svītu;
nekādu mediju, kas tikai tikai skalo prātu.
Ja tas ir manējais, es parakstos par katru vārdu,
tāpēc pielej bāku manai Antilopei! –
lai tas, kas notiek šodien, rīt mums būtu anekdote;
lai mūsu plecos nav ne ķēniņu, ne baronu;
nevienas pašas dienas, kad mūs pārstāvētu Ždanoka;
nekādas paiešanas garām, vienaldzīgu smīnu.
– To visu rīt, bet šodien ielej splīnu.
Ielej splīnu!
Ielej splīnu!
Ielej splīnu!
Ielej splīnu!
III
Visas glāzītes ir izdzertas un stāv rindā.
Sēžam nekustīgā miera pozā kā Sfinksa.
Pāris metru, un mēs finišēsim kā sprintā.
Prasu, kas ir par, un skaitu balsis kā Cimdars.
●
– Kā Jūs šodien jūtaties?
Viņš jutās lieliski. “Es joprojām daudz ko neatceros,” viņš teica, “bet, šķiet, esmu atcerējies visu, kas nepieciešams. Es varu doties mājup.”
– Jūs vēl neesat gatavs!
– Varbūt neviens nekad nav gatavs atcerēties visu, bet…
– Jums vajag vēl vienu Lavīnas devu!
– Jūs ne…
– Jums vajag vēl vienu Lavīnas devu!
♫ Dziesma no albuma “Lavīna”, 2019.
☰ Ierakstīts Rīgā, PKI studijā, 2019.